No veciem paradumiem grūti atteikties, tieši tāpēc kaislē atkal jau arvien vairāk varēji redzēt informācijas plūsmu bilžu un mūzikas agregātstāvokļos. Un vecais, labais paradums, pie laika trūkuma vainot darbu, vairs nav īsti modē, kopš esmu pārgājusi uz pusslodzes darbošanos savā Hausiņā. Vēl viena lieta, kas noteikti ir stimulējusi to, ka interneta vidē apgrozos arvien retāk un uz īsākiem brīžiem, ir mana datora simtkārtējā (un gribētos arī domāt, ka viena no gluži nesanākušajām) pašnāvība, kad viņš, rokas pacēlis pret debesīm, saka man – Viss! ES PADODOS! Tad notiek masīvi liels sprādziens, kuram seko kapa klusums. Nudien!
Tomēr datora nāvi nevaru uzskatīt par viennozīmīgi sliktu notikumu. Tā, piemēram, viens liels plus ir tāds, ka varu mierīgi atsākt lasīt. Pirms laiciņa paņēmu no Kikas Nevainību… nē, tas neskan pareizi, bet Tu tāpat saprati, ka grāmatas nosaukums ir “Nevainība”. Pa diviem vakariem pieveicu. Viegli lasāma un samērā interesanta grāmata. Tagad iesāku lasīt Truman Capotes pasaulslaveno Breakfast at Tiffany’s, ko man uzdāvināja Valentīndienā mans mīļais aizjūru princis Gustavs, hehe. :D
Par Valentīna dienu runājot, es nekautrējos izrādīt mīlestību pret citiem un arī pret sevi, tāpēc atgādināju sev, cik daudz sev nozīmēju, uzdāvinot biļeti uz Pendulum koncertu nākampiektdien PALLADIUM koncertzālē. Kika arī sev uzdāvināja biļetenu, tāpēc abas atkal varēsim ļauties maksimālam enerģijas, ritma un basa plūdumam aktīvi noskaņotai publikai! Nociesties nevaru, ek! Pēdējais enerģijas uzlādes un izlādes koncerts bija IKKI, kur arī sanāca paārdīties. Lai gan daudzi sūdzējās, ka aukstums traucē un ieslēdza viss-slikti-režīmu, man aukstums ne acu galā netraucēja. Saproti, vienkārši ir jādejo, jālēkā, jākustas, jāierauj kas kreptīgāks un AIZIEEEEEEEEET!!!!!!! No čīkstēšanas šajā Pasaulē neviens vēl nav sasilis.
Un drīz cilvēkiem vajadzēs turēt acis uz ielām vaļā, jo piereģistrējos autoskolā… un, nu, jā. Kitija pie stūres. Gana daudz ar to ir pateikts. Labu laiciņu stūrēju pavisam aplamnepareizajā virzienā ar savu dzīves laiviņu, bet pirmais solis ir apzināšanās, otrs labošanās un trešais… Eh! Viss kaut kā ir jauki. Ceru, ka Tev arī. :)
