Hei, hēēēi, 2012. gadā, manu mīļot lasītāj! Fonā uzliec šo, lai saprastu, uz kāda viļņa šovakar es peldu. Tas gan būtu par daudz prasīts, bet, lai pavisam sagaršotu mana vakara esenci, es ieteiktu pagatavot sev kafiju. Ņom! Ņom! Ņom!
2012. gads tika sagaidīts ar atplestām rokām. Kaut kur dzirdēju (… nu, jā, man viena tante teica un tā tante bija mana mamma), ka pūķa gads Jaunavām ir īpaši veiksmīgs. Un es varu vienīgi cerēt un ticēt, ka tā arī būs. Protams, jāapzinās arī fakts, ka dzīve pati no sevis tā vien nebūs brīnešķīga. Vajag pašai pie tā strādāt! To arī darīšu. 2012. gada 00:00 bija patīkams moments… Positive vibes all around!
Nākamajā rītā pamodos pie Kikas un Brenča uz dīvāniņa. Galvā bija vēl skurbulītis, bet jau kalām dienas plānu. Brīvdiena visiem trīs uzreiz. Laikam tā nav bijis nekad, hehe. Devāmies uz Tokio ēst suši. (Ā, un tur ir smēķētāju zona ar visai apšaubāmu ventilācijas sistēmu! Man likās, ka tādas vietas vairs nav nekur.), hehe. Pēc sušī radās ģeniālā ideja braukāties ar 6. tramvaju līdz Juglai un atpakaļ. Sēdējām pašās beigās “Mājiņā” un bijām tie skaļie, smejošie jaunieši, kas mums pašiem vienmēr sabiedriskajā transportā kaitina, o-hohõõ(…jā, tā izklausās, kad es smejos. Salatētis.)! Awesome! Juglas maķītī paņēmām pīrāgus. Aj, ko tur ieslīgt detaļās! Ar tiem diviem rakariem pavadītais laiks vienmēr iet taisni uz sirdi! Kas ir pats skaistākais? Ar viņiem kopā esot, es vienmēr varu būt es pati. Tik ļoti es pati, cik ar citiem cilvēkiem kopā esot, es kaut kā nevaru būt. Ja es esmu bēdīga, es varu būt bēdīga. Bet kas ir pats jaukākais? Ar viņiem kopā es nekad neesmu bēdīga! Nu, vienkārši neiespējami. Gads tika iesākts ļoti labi, un, ja teiciens “Kā gadu iesāksi, tā pavadīsi” mums nemelo, tad šis gads būs tiešām labs. Smaidīga Kitija.
Un jau pēc mēneša ar pārējiem no mīļotās draugu kliķes, ja viss izdosies, kā plānots, dodamies uz Stokholmu… Lai visuma enerģētiskie spēki dod! (:
